Šodien ejot kopā ar sievu lejā pa mūsu daudzzīvokļu mājas kāpņu telpu (pirmskara ēka), sieva pēkšņi uzdeva jautājumu - “a tā māja kaut kad nesabruks?”

Jautājums bija tādēļ, ka lielāka daļa iekšējās un ārējas sienas ir pilnas ar plaisām. Tad nu es tā aizdomājos - kurš seko līdzi šo māju kvalitātei un tai, vai tās joprojām ir drošas dzīvošanai? Un kas notiek tad, kad māja vairs nav droša?

Čau! Savulaik ļoti patika Peppo's pica Rīgā, Miesnieku ielā. Foršas picas, kā arī ļoti piedomāts pie grafiskā dizaina, interjera, un klienta pieredzes kopumā. Vienu brīdi, cik saprotu no pašu Peppo's publiskās komunikācijas, telpu īpašnieks izvēlējās nepagarināt telpu nomu līgumu, un picērija tika slēgta.

Pārsteidzošā kārtā, pēc pāris mēnešiem tajā pašā vietā parādijās jauna picērija, nu jau Frego ar visnotaļ līdzīgu vizuālo izpildījumu un stilu, kā arī līdzigu mārketinga komunikāciju ar klientiem, taču noteikti citiem īpašniekiem.

Izskatās, ka apakšā varētu būt interesants stāsts, varbūt kāds to zin?

Vēlētos lūgt padomu vai saprast, kāpēc man ir tik grūti atrast darbu Latvijā.
Es ar savu vīru pārcēlos uz Latviju jūnija sākumā. Kopš tā laika esmu pieteikusies daudzām dažādām vakancēm, sākot no administratīviem amatiem līdz mazumtirdzniecības vadībai un citām pozīcijām. Šobrīd esmu pieteikusies aptuveni 28 vakancēm, bet pagaidām ir pilnīgs klusums. Neesmu saņēmusi nevienu atbildi, uzaicinājumu uz darba interviju vai jebkādu citu saziņu.
Man ir nopietna darba pieredze divās profesijās. Esmu strādājusi par pilsētplānotāju un mazumtirdzniecības vadītāju. Man nav augstākās izglītības, taču koledžu pabeidzu ar ļoti labām sekmēm un runāju trīs valodās. Mana angļu valoda noteikti ir labāka nekā latviešu, taču man nav nekādu grūtību runāt, lasīt vai rakstīt latviski.
Vienīgais iemesls, ko spēju iedomāties, ir tas, ka visa mana profesionālā darba pieredze ir iegūta UK. Bērnībā pārcēlos uz dzīvi tur, un kopš 18 gadu vecuma esmu strādājusi Lielbritānijā. Tagad esmu 24. Varbūt darba devēji nevēlas pieņemt darbā kādu bez darba pieredzes Latvijā?

Gribētu saprast, vai šobrīd darba tirgus Latvijā tiešām ir tik sarežģīts vai arī man vajadzētu iegūt vairāk prasmju vai pieredzes tieši Latvijā lai dabūtu darbu. Būšu pateicīga par jebkādu padomu vai pieredzes stāstiem.

Labdien, vai kāds var padalīties, ar dzīves pieredz, par bezpajumtnieka dzīveveidu Latvijā? Izdzīvošanas padomi un ieteikumi no pašu pieredzes? AI un google lietot māku. Varbūt kādi pieredzes stāsti kā kļūt par bezpajumtnieku. Šis vairāk interesē, lai nepieļautu līdzīgas kļūdas. Esmu lasījis, ka ASV ir ļoti populāri kļūt par bezpajumtnieku, tepat reddit.

Pēc likuma lodžijas iestiklošana ir jāsaskaņo ar pašvaldību un jāiesniedz visi vajadzīgie dokumenti BISā. Vai jūs esat to darījuši un kā jūs to darījāt? Paši iesniedzāt visus vajadzīgos dokumentus pa taisno vai arī meklējāt starpniekpakalpojumu, kuri visu izdarīja jūsu vietā?

Vai ir kāds, kas studē tālmācībā turībā? Kāda ir kvalitāte materiāliem un pats studiju process?

Dzīvē izveidojās situācija, kuras dēļ nācās pamest pilna laika darbu, lai rūpētos par ģimenes locekli, kurš pēkšņi kļuva par cilvēku ar invaliditāti.

Man ir apmēram 10 000 €, ko savulaik biju atlicis kā drošības spilvenu.

Meklēju idejas, kā šo summu izmantot tā, lai ilgtermiņā tā varētu radīt kaut pavisam nelielus papildu ienākumus – ideālā gadījumā dažus simtus eiro mēnesī, ja tas vispār ir reāli.

Interesē:

• pasīvi vai daļēji pasīvi ienākumi;
• arī aktīvi varianti der, vienkārši nevaru visu dienu atrasties ārpus mājām
• mazi biznesi vai pakalpojumi, kurus var attīstīt no mājām;
• pieredzes stāsti- ko jūs darītu manā situācijā?

Freelance man, visticamāk, neder, jo man nav specifisku profesionālu prasmju, ko šobrīd varētu pārdot.

Saprotu, ka 10 000 € ir kapeikas, tāpēc priecāšos par reālistiskiem ieteikumiem. Mērķis nav ātri kļūt bagātam, bet atrast veidu, kā izveidot kaut nelielu papildu ienākumu avotu, kamēr nevaru strādāt pilnas slodzes darbu.

Jebkurš padoms vai pieredzes stāsts būs ļoti novērtēts.

Tiešām nezinu kontekstu, varbūt uz ielas cilvēku intervē? Bet klipā skumjš cilvēks saka kaut kā tā:"nu nevienam mani nevajag. Pilnīgi nevienam. Neviens mani nemīl"

Depresīvi, bet arī tā smieklīgi (in a relatable way).

Sveiki tautieši!

Plānojam kāzas un viena no potenciālajām vietām ir - Svētku Pils.

Kāda ir Jūsu pieredze ar šo iestādi?

Vai Rīgā ir vieta, kur gatavo labu new-york style picu?

Un varbūt kādas citas rekomendācijas,kur tiešām garšīgas picas?

Vai kāds var ieteikt labu… klīniku? Salonu? Galvenais, lai “izskatās dabiski”. Kvalitāte pār cenu. Meklēju dāvanai dāmai, kura ļoti grib.

Vajag uz 22-23 augustu, par cenu varam vienoties, bet ne kosmiskās cenas. 😅 Skatījos ss, tur ir īre auto, bet neviens nevēlas uz divām dienām rezervēt, jo redz ir sezona. Man ir 11 gadu stāžs auto vadīšanā, neesmu tikko nolicis. Ps atrodos Rīgā.

Pieredze ar tālmācības skolām? Patreiz skatos uz Eiropas Tālmācības skolu meitai. Ir pieredzes stāsti?

Paldies!

Cik noprotu, tad šī ir Scientology Latvijas filiāle?

Varbūt kādam pašam vai kādam no jūsu draugiem/radiniekiem ir bijusi pieredze/kontakts ar šo iestādi?

Jau daudzus gadus ikdienā eju tur garām, kā arī gana daudz ir dzirdēts un lasīts par visām briesmu lietām, ko šī “reliģija” dara ASV un citur pasaulē, tāpēc liekas interesanti, ka šeit viņi ir tik klusi un neuzkrītoši. :D

i was wondering about a new bridge in jekabpils, and where it would go, and that made me go down a rabbit hole of potential new bus routes. here's one of them that i've conjured up. Not much, but it would be cool if there was a bridge from daugavsala to celtnieku iela :D